Daudzi jauc šīs lietas - bildes izmēru centimetros, pikseļos un bildes izšķirtspēju.

Bildes izmērs pikseļos un megabaitos

Bildes izmēru pareizi noteikt ir pikseļos - jo vairāk punktu jo lielāka bilde. Tātad bildīte no 6 megapikseļu fotoaparāta ir 3000 x 2000 pikseļi. Datoram ir vienalga cik liela bilde tiks no tās nodrukāta, kamēr nemainās šo te pikseļu skaits.
Pikseļu skaits un krāsu palete nosaka bildes izmēru baitos uz cietā diska. Tā tas strādā ar nekompresēto failu formātiem TIFF, tāda paša izmēra JPEG attēls uz cietā diska ir mazāks, bet var būt ļoti dažāds izmēros. Tas atkarīgs no bildes satura un kopresijas pakāpes, bet tādas nu ir šī formāta kompresijas īpatnības. Tāpēc datoristi žargonā runā par bildes svaru - cik Mb bildīte "sver".

Bildes izmērs centimetros

Viss ir ļoti vienkārši - bildes izmēru centimetros nosaka gatavās produkcijas drukātais izmērs. Jeb runājot standarta fotogrāfiju izmēros tie ir 9 x 13 cm, 10 x 15cm utt.

Bildes izšķirtspēja, jeb detalizācija

Bildes izšķirtspēju jeb detalizāciju nosaka pikseļu skaits noteiktā attālumā. Parasti izmanto mērvienību dpi - dots per inch, jeb punktu skaits uz vienu collu. Bildīte no fotoaparāta uz 6 Mpix ir 3000 x 2000 pikseļi. Tāda nu viņa ir. Vai tā ir bilde ar augstu vai zemu izšķirtspēju var noteikt tikai samērojot to ar nepieciešamā DRUKĀTĀ gala rezultāta izmēru centimetros. Jo tikai drukātais bildes izmērs centimetros nosaka cik šīs bildes pikseļu būs vienā collā/ce

ntimetrā.

Laba poligrāfijas izšķirtspēja ir 300 punkti(pikseļi) uz collu. Lai saprastu cik lielu bildi var iegūt no 6 Mpix fotoaparāta attēla poligrāfiskā kvalitātē (izšķirtspējā, detalizācijā) ir jāveic nelieli aprēķini.
Pikseļu skaitu dalām ar pikseļu skaitu collā, atbilstoši izšķirtspējai collās, un pārrēķinam centimetros.
Tātad:
3000 / 300 = 10" x 2,54 = 25,4 cm;
2000 / 300 = 6,7" x 2,54 = 17 cm,
jeb ar labu izšķirtspēju (300 punkti būs katrā izdrukas collā) no 6 Mpix attēla būs 10 x 6,7 collas, jeb 25,4 x 17 centimetri
Aprēķinam cik lielu attēlu var iegūt ar noklusēto attēla izšķirtspēju – 72 dpi, tātad:
3000 / 72 = 41,6" x 2,54 = 105,8 cm;
2000 / 72 = 27,7" x 2,54 = 67,8 cm
jeb ar noklusēto 72 dpi no 6 Mpix attēla būs 41,6 x 27,7 collas, jeb 105,8 x 67,8 centimetri

Būtiski ir tas, ka attēla izmērs Megabaitos abos gadījumos uz diska būs identisks, neskatoties uz to, ka attēli būtiski atšķirsies drukātajā izmērā, jo attēla izmēru nosaka pikseļu skaits tajā, nevis cik pikseļi bildes tiks nodrukāti vienā collā.


Tātad, ja bilde nemainot pikseļu skaitu būs mazāka centimetros - tās izšķirtspēja palielināsies - punktu skaits collā būs lielāks. Bildi palielināsi centimetros izšķirtspēja samazināsies - punktu skaits collā būs mazāks.

Izšķirtspēja nosaka cik liels būs katrs punkts, jeb - no cik lieliem kvadrātiņiem bilde sastāvēs uz izdrukas. Datoram pikseļu izmērs neeksistē, to interesē tikai pikseļu skaits, iekams bildei nav piešķirts izmērs, kas nosaka šo kvadrātiņu izmēru.
Proti, katrs punkts (attēla pamatkvadrātiņš) pie 72 dpi (punkti uz collu būs) 0,35 x 0,35 mm, bet pie 300 dpi tas būs 0,0846 x 0,0846 mm.

Proti, viena un tā paša gala rezultāta centimetros sasniegšanai var izmantot dažāda pikseļu skaita attēlus. Proti 25,4 x 17 cm attēlu var nodrukāt gan no 3000 x 2000 attēla, gan no 1500 x 1000 attēla, gan no 750 x 500 attēla. Pirmajā gadījumā bildes izšķirtspēja būs 300 dpi, otrajā 150 dpi, trešajā 75 dpi.
Katrs attēls ir 4 reizes mazāks par nākamo, līdz ar to mainot drukai paredzētā attēla punktu skaitu mēs pie viena un tā paša gala rezultāta mainīsim punktu skaitu collā. Katrs attēls būs ar četrkārtīgu datalizācijas samazinājumu.

Attēlu formāti un palielināšana

Anotācija:

Bieži vien dzirdēti dažādi aplami izgudrojumi un apgalvojumi par attēlu formātu pārdabiskajām spējām un to iespējām attēlu bez kvalitātes zuduma - pat reizēm ar kvalitātes uzlabošnos palielināt.

Lekcija:

Vispirms tiksim galā ar pamatformātiem. Tie būtu RAW, JPEG, TIFF.

RAW
Pa lielam nekompresēts, vai ļoti maz kompresēts faila formāts (kompresija - pārsvarā samazināts bitu skaits krāsu aprakstam vai mazāka izšķirtspēja), kas teorētiski jāuzskata par faila formātu bez zudumiem kvalitātē.
Šo formātu ģenerē kameras dzelži. Būtībā tas ir kameras sensora izmēram pikseļi reiz pikseļi atbilstošs attēls ar paplašinātu informāciju par krāsas intensitāti katram pikselim. Katram pikselim ir plašāks krāsas informācijas apraksts nekā jebkurā citā faila formātā - attēlam ir plašāks dinamiskais diapazons un ir iespēja saglābt detalizāciju šķietami pārdedzinātās vai nenoeksponētās attēla vietās. Tiesa ar nav nekāda panaceja, iespējas ir ierobežotas parasti līdz +/- 1,5 līdz 2,5 EV atkarībā no apstrādes programmnodrošinājuma. Un protams - ļauj vienkāršāk un nesāpīgāk mainīt tā saucamo krāsu baltā balansu. Šis formāts ir visapjomīgākais, tas sastāv no divām daļām - pašas foto informācijas un apraksta šai informācijai... Tā teikt no negatīva un attīstīšanas procesa. Mainot aprakstu (attīstīšanas procesu) mēs varam iegūt citādi eksponētu, ar citu baltā balansu vai kā savādāk attīstīšanas procesā pamainītu attēlu.

TIFF
Nekompresēta faila formāts, kurā tiek aprakstīta krāsu informācija katram atsevišķam punktam. Tam arī ir pieejama neliela kompresija, bet kura nebūtiski ietekmē rezultātu. Tākā pamatā ir fiksēta katra atsevišķā pikseļa krāsu informācija un te neko daudz vairs neizmainīsi - kas ir tas ir, pārgaismotās vai nenoeksponētās vietās informācija vairs nav izceļama, jo tās tur vairs nav pēc ģenerēšanas no RAW formāta. Tā teikt, kas ir tas ir.

JPEG
Tas gluži kā TIFF formāts ir neglābjams pārdedzinātās vai nenoeksponētās vietās, bet parasti ar daudz šaurāku (lasi selektīvu) krāsu diapazonu un tās pašas informācijas pierakstam tiek izmantoti algoritmi – krāsu apraksts tiek dots nevis katram pikselim atsevišķi, bet veseliem attēla apgabaliem, reizēm arī blakus stāvošiem pikseļiem tiek novienādotas krāsas, lai mazāks apraksts. Formāta īpatnība – vairākas reizes atverot, mazliet pielabojot un saglabājot vienu un to pašu failu, tas ar katru reizi tiek kompresēts un tā KVALITĀTE PASLIKTINĀS AR KATRU SAGLABĀŠANAS REIZI!
Līdz ar to vēlams JPEG failos izdarīt pēc iespējas maz labojumu un veikt minimālu skaitu saglabāšanu.

Par attēlu palielināšanu.
Vislielākais mīts, ka ir iespējams palielināt failu saglabājot detalizāciju. MUĻĶĪBAS! PILNĪGAS MUĻĶĪBAS!

Pastāv dažādi mīti:
- bildes jāpalielina pa mazbišķim, nevis uzreiz līdz vēlamajam izmēram;
- par speciālām programmām vai vēl nezkādiem rituāliem, kas dod iespēju palielināt attēlu;
- mīts ka bildi jāpalielina līdz drukas iekārtas noteiktajam formātam un tad tik jādrukā un būs labāks rezultāts.

NEKĀ TAMLĪDZĪGA!
Bilde ir pikseļi reiz pikseļi – palielinot un vai samazinot pikseļi tiek pārrēķināti pēc dažādiem algoritmiem. Samazinot – nav tik liela bēda – mazliet nozudīs asums, mazliet nonivelēsies krāsas, bet nekādu būtisku, pārāk acīs lecošu izmaiņu nebūs, iekams samazinājums nebūs tik dramatisks, ka zūd attēlotā jēga.
Attēlu palielinot saglabāt detalizāciju var tikai attēlu palielinot pa veselu skaitli malas garumam - 2/3/4 utt reizes, jeb attiecīģi visu bildi 4/9/16 reizes– tātad katru pikseli padarot par 4/9/16 pikseļiem. Jebkas pārējais uzrēķinās vidējo aritmētisko pikseļa krāsu atbilstoši iepriekšējo pikseļu vidējai krāsai un izvietojumam attiecīgajā vietā un tikai zaudēs detalizāciju! Piemērs, 600x800 attēlu var palielināt uz 1200x1600 vai 1800x2400 pix. Tikai tam nav jēgas, jo detalizāciju neiegūsiet, drukātais gala rezultāts būs identisks neatkarīgi no oriģināla palielinājuma, tikai būs lielāks fails uz datora.

Lūk piemērs - mazā ksāsu josliņa tiek palielināta
Pirmais ir pēc Nearest neighbour algoritma palielināts pa solītim no 20 līdz 40 ar soli 2 pikseļi;
Otrais pēc Bicubic algoritma palielināts pa solītim no 20 līdz 40 ar soli 2 pikseļi;
Trešais - uzreiz pa taisno x2
Un tas ir tikai vertikālu joslu palielināšanā...

Lai ar palielināšanu nodarbojas katra attiecīga drukas iekārta.
Ja kāds apgalvo pretējo, lai pasaka, kā lai dators zina kādu informāciju jaunpalielinātajā vietā ierakstīt? Drukas iekārta pati izdomās kā nogludināt/noīsināt informāciju, kas tai trūkst vai ir par daudz un ticiet man - tā būs labāk!

Ja gribās redzēt bildēs ko nozīmē oriģināls un palielinājums, te būš piemēri:

Attēla fragments salīdzinājumam

Attēla fragments 1:1 ja attēls būtu 10 Mpix

Attēla fragments 1:1 ja attēls būtu no 10 Mpix palielināts uz 28 Mpix

Attēla fragments 1:1 ja attēls būtu jau oriģinālā 28 Mpix

K

ā redzam palielinājums no 10 Mpix uz 28 Mpix neko neatšķiras savā saturā no 10 Mpix bildes - detalizācija tā pati, bet fails 2,8 reizes vairāk vietas aizņem uz diska.

Secinājums - ja gribam arī detalizāciju, tad jau oriģinālam ir jābūt maksimāli lielam... Visādi citādi palielināšanai nav nekādas jēgas, ja vien negribam samazināt bildes kvalitāti...


P.S. Vienīgais, kad neiztikt bez palielināšanas ir tad, ja tiek veidota liela kolāža, bet kāds no kolāžas gabaliņiem jāpalielina, lai panāktu vajadzīgā izmērā, tad - nav izvēles...