Stila atribūti padding/margin atbild par elementu iekšējām/ārējām atkāpēm, attiecīgi - par to, cik tālu no elementa robežām atradīsies tajā esošais saturs, vai cik tālu no elementa robežām atradīsies ap to esošais saturs (cik tālu elements atradīsies no apkārtējiem elementiem). Kā viena, tā arī otra šī atribūta vērtības var pierakstīt 2 veidos. Viens, kurš vairāk pierasts un "atbilstošāks" standartiem ir garāks, otrs varbūt ne tik ilustratīvs, toties īsāks.

Daudziem web-lapu veidotājiem rodas jautājums - ar kādu paņēmienu vedot lapas salikumu - izmantojot blokus (DIV) vai tabulas (TABLE)? Te nu nedaudz piemēros apskatīšu šo abu paņēmienu plusus un mīnusus

Veidojot www lapas ar HTML palīdzību un pareizi lietojot CSS mēs aiztaupīsim milzums darba gan sev, gan arī mūsu lapa apskatei ielādēsies ātrāk, jo HTML kods būs daudz īsāks. Būtiski samazināsies patērētais laiks, veltīts HTML elementu attēlošanas rediģēšanai vēlāk. Domāju, ka ar šo jau pietiek, lai lietotu CSS!

Protams, eksistē, un noteikti plašāk izplatīts variants, izvēlnes aktīvo saiti (to, kura norāda uz lappusi, kurā lietotājs atrodas pašlaik) iezīmēt ar JavaScript koda palīdzību. Tomēr eksistē iespēja šo pašu panākt tikai un vienīgi ar stilu palīdzību. Par to - šajā aprakstā.

Tegs <hr> (horizontāla līnija) ir labs veids, lai semantiski sadalītu vai pārtrauktu lapas saturu. Tomēr to var aizstāt ar attēlu, kas harmonizēs ar lapas kopējo stilu.

CSS3 stilu formātā pieejamas daudz jaunas iespējas un funkcijas. Šajā rakstā apskatīšu dažas no tām.
Diemžēl pagaidām ne visi web pārlūki atbalsta CSS3 formātu (pie kam, neviens no pārlūkiem to neatbalsta pilnībā), tādējādi pilnvērtīgi izbaudīt jaunās iespējas vēl neizdosies.

Tie, kas veidojuši web-lapas un testējuši tās dažādos pārlūkos, zinās, cik ļoti lielas mēdz būt atšķirības lapas attēlojuma pārlūkā Internet Explorer un visos pārējos pārlūkos. Tāpēc var rasties vajadzība norādīt dažādus, atšķirīgus stila uzstādījumus pārlūkam IE, un citus - pārējiem pārlūkiem.

Nav svarīgi, kādu metodi šrifta izmēru noteikšanai iekš CSS jūs izmantojat, tomēr dažreiz nepieciešams salīdzināt, kāds šrifta izmērs atbilst dažādās vārtību sistēmās (piemēram, kāds izmērs iekš px vai %, atbilst šrifts, ar izmēru 1.4 em) vai arī ātri pārvērst vienus izmērus citos.

Daudzi no jums jau zinās, kas tie tādi - CSS pseidoklases (pseidoselektori). Jā, jā, tas ir tas, ko parasti raksta aiz selektora nosaukuma, atdalot ar kolu. Pašas zināmākās pseidoklases ir :link, :hover, :visited un :active.

Tādas CSS konstrukcijas var sastapt gandrīz ikvienā CSS failā,tomēr to izmantošana aprobežojas vien ar hipersaišu stāvokļa apzīmēšanu.

Lai cik efektīva un noderīga mēdz būt elementu piesaistīšana pie cita elementa sāna (float), šie elementi mēdz būt diezgan viltīgi. Iespējams, ka esat redzējuši līdzīgu situāciju, kā 1.attēlā, kas ir izveidota tikai ar diviem div elementiem, katrs ar attēlu, kas ir piesaistīts pie kreisās malas.